VID A reitings: kāpēc tas ir vairāk nekā simboliska balva — un kā pārliecināties, ka tu tajā paliec

Bezmaksas pašaudita rīks, ar ko 10 minūtēs vari pārbaudīt sevi pēc visiem 38 VID kritērijiem.

Lielākā daļa mūsu klientu pirmajā sarunā par VID reitingu reaģē līdzīgi: “Zinu, ka tas ir, bet īsti nesaprotu, ko tas man dod.” Reitings parādās EDS profilā, draugi grāmatveži kaut ko piemin, bet retais īpašnieks tiešām saprot, ko VID reitings nosaka tava biznesa ikdienā.

Īsā atbilde: ļoti daudz. Tas, vai esi A grupā vai zemāk, ietekmē, cik ātri saņem PVN atmaksu, vai dabū termiņa pagarinājumu, kā banka skatās uz tava konta atvēršanu un vai vispār tiec pielaists dalībai noteiktos publiskajos iepirkumos. Tas nav prestiža apbalvojums — tas ir operatīvs aktīvs, kas vai nu paātrina, vai bremzē tavu biznesu.

Šajā rakstā paskaidrosim, kāpēc reitings ir svarīgs konkrētās biznesa situācijās, kas tieši to nosaka, un dosim tev bezmaksas pašaudita rīku, ar kuru pats vari pārbaudīt sevi pēc visiem 38 VID izmantotajiem kritērijiem.

Kur tieši A reitings tev palīdz

Sešas konkrētas situācijas, kurās atrašanās A grupā pārvēršas no abstraktas labās prakses par reālu naudas un laika ietaupījumu.

Termiņa pagarinājumu ātra izskatīšana

Šī ir biežākā situācija, kur reitings izšķir. Ja tev pēkšņi rodas naudas plūsmas problēma un ir vajadzīgs nodokļu samaksas pagarinājums vai sadalīts maksājumu grafiks, A reitinga uzņēmumiem VID lēmumu pieņem ātrāk un parasti bez papildu pārbaudēm. Zemāka reitinga uzņēmumiem katrs pieprasījums tiek skatīts skeptiski — prasa papildu dokumentus, paskaidrojumus un var aizņemt nedēļas. Tieši tad, kad nauda ir vajadzīga šodien.

PVN atmaksas bez padziļinātām pārbaudēm

Atmaksājamais PVN A grupas uzņēmumiem tiek apstrādāts standarta procedūrā. Zemāka reitinga uzņēmumiem VID izmanto savas tiesības veikt papildu pārbaudi pirms atmaksas — kas praksē nozīmē, ka nauda atgriežas kontā ar nedēļu vai pat mēnešu kavēšanos. Eksportētājiem un būvniecības uzņēmumiem tas tieši ietekmē apgrozāmā kapitāla plānošanu.

Mazāk auditu un kontroles pārbaužu

VID resursus virza uz augstāka riska uzņēmumiem. Atrašanās A grupā nav garants, ka tevi nekad nepārbaudīs — bet statistiski tava varbūtība tikt izvēlētam padziļinātai kontrolei ir manāmi mazāka. Mazāk auditu nozīmē mazāk laika, kas jāpavada, gatavojot dokumentus VID inspektoriem.

Reputācija darījumu partneru un publisko iepirkumu acīs

Lielāki darījumu partneri — īpaši starptautiski uzņēmumi un publiskā sektora pārstāvji — pirms līguma slēgšanas pārbauda VID reitingu kā compliance signālu. Daudzi publiskie iepirkumi un lielo uzņēmumu konkursi prasa noteiktu VID reitingu kā minimālo dalības prasību. Atrašanās zem A līmeņa var nozīmēt, ka tu vienkārši netiec pielaists pie sarunu galda.

Banku attieksme pret kontu atvēršanu un kredītiem

Komercbankas izmanto VID reitingu kā vienu no signāliem savos KYC procesos. A reitings nozīmē ātrāku konta atvēršanu, vienkāršotas kredīta procedūras un labvēlīgākus nosacījumus apgrozāmā kapitāla finansējumam. Ja banka redz B reitingu, tā pieprasīs papildu pamatojumus un atsevišķos gadījumos var atteikt.

Mazāk laika administratīvajām procedūrām

A reitinga uzņēmumiem daudzas standarta procedūras — sertifikātu izsniegšana, statusa apliecinājumi, dažādi VID akcepti — notiek bez liekas vilcināšanās. Tā vietā, lai īpašnieks vai grāmatvedis tērētu laiku VID korespondencei, šis laiks paliek biznesam.

Salīdzinājumam: zaudēt A reitingu ir viegli — pietiek ar vienu izpildītu B grupas kritēriju. Atgūt to ir daudz grūtāk, jo VID reitingu pārvērtē mēneša ritmā, un dažu kritēriju ietekme saglabājas vairākus periodus.

Kas tieši nosaka A reitingu

VID reitinga sistēma sastāv no vairākām grupām — A, B, C, N un J. Augstākā ir A grupa, ar nosacījumu:

uzņēmums neatbilst nevienam no B, C, N vai J grupas kritērijiem.

No pirmā acu uzmetiena tas šķiet vienkārši, taču praksē VID novērtē uzņēmumu pēc 38 atsevišķiem riska kritērijiem, kas sadalīti 6 kategorijās. Pat viens no tiem var liegt A reitingu.

1. Nodokļu parādi un maksājumi

Vai uzņēmumam ir parāds (slieksnis: 15 000 EUR), vai termiņa grafiks tiek pildīts (slieksnis: 70% no plānotā), vai audita rezultātā nav aprēķināti papildu nodokļi, kas pārsniedz 10% no kopējām iemaksām.

2. Darba samaksa un nodarbinātība

Vai darbiniekiem maksā vismaz minimālo algu, vai vidējā alga ir vismaz 50% no nozares vidējās algas (CSP dati), vai nav nedeklarētu darbinieku — īpaši būvniecībā, pasažieru pārvadājumos un trešo valstu pilsoņu nodarbināšanā.

3. PVN riski

Vai darījumu partneri nav izslēgti no PVN reģistra, vai deklarētais PVN samērīgi atbilst darījumu apjomam Latvijā un ES, vai nav pazīmju par dalību PVN ķēdēs.

4. Deklarāciju iesniegšana

Vai visas deklarācijas iesniegtas laikus (≥2 neiesniegtas deklarācijas = B kritērijs), vai gada pārskats, UIN deklarācija un bankas konti ir deklarēti.

5. Reģistra statuss un sankcijas

Vai nav uzsākts izslēgšanas process no PVN reģistra, vai nav piemēroti administratīvie sodi vai starptautiskās/nacionālās sankcijas, vai transfertcenu sodi nepārsniedz 15 000 EUR.

6. Nedeklarēšanas riski

Vai aktivitāte un partneru deklarācijas atbilst, ieskaitot specifiskus rādītājus: kokmateriālu apjomus (>10 m³ ir signāls), skaidras naudas darījumus (≥750 EUR), ārvalstu platformu apgrozījumu (DAC7, >1500 EUR) un ārvalstu kontus (CRS, >15 000 EUR).

Daudzi no šiem kritērijiem ir skaitliski sliekšņi — pārsniedz tos kaut par vienu eiro, un tu jau esi ārpus A grupas. Citi ir bināri — partneris ir vai nav izslēgts no PVN reģistra. Trešie ir laika ziņā jutīgi — viena neiesniegta deklarācija šodien vēl nav kritiska, bet divas nākamajā mēnesī jau ir B kritērijs.

Pārbaudi sevi 10 minūtēs — bezmaksas pašaudita rīks

Tā kā 38 kritēriju manuāla pārbaude prasa laiku un nodokļu zināšanas, mēs izveidojām interaktīvu pašaudita formu, kas iziet cauri visiem 38 kritērijiem un parāda, vai tavs uzņēmums šobrīd atbilst A reitinga prasībām.

Kā tā strādā

1. Forma uzdod jautājumus tikai par tām jomām, kas attiecas uz tavu uzņēmumu. Nav darbinieku — izlaiž visus darba samaksas jautājumus. Nav PVN maksātāja statusa — izlaiž PVN sadaļu.
2. Skaitliskos sliekšņus (parāda summu, algas attiecību pret nozari, audita procentu) forma aprēķina automātiski — tev tikai jāievada skaitļi.
3. Pēc formas iesniegšanas tu saņem personalizētu rezultātu uz e-pastu ar konkrētiem riska signāliem un ieteicamajiem nākamajiem soļiem.
4. Anonīmi — uzņēmuma datus prasām tikai tad, ja vēlies konsultāciju. Pretējā gadījumā nepieciešams tikai e-pasts rezultāta saņemšanai.

→ Aizpildīt pašaudita formu (bezmaksas, 10–15 min)
https://forms.gle/ATMv7Ri13mNcUNpa9

Ja jūti, ka tas ir par sarežģītu

Strādājot ar uzņēmējiem kopš 2008. gada, esam novērojuši, ka pieeja VID reitingam parasti dalās divos segmentos.

Pirmais segments ir uzņēmumi, kuru vadība labi pārvalda finanšu un nodokļu jautājumus. Viņiem regulāra EDS rādītāju pārbaude ir daļa no procesa. Šim segmentam mūsu pašaudita forma ir lielisks rīks — tā strukturē domāšanu, dod skaidrību par 38 kritērijiem un palīdz nepalaist garām nevienu no tiem.

Otrais segments saprot, ka VID reitings ir svarīgs, bet nav laika vai pārliecības sevi izvērtēt. Reizēm tāpēc, ka grāmatvedība ir ārpakalpojumā un nav pilnībā skaidrs, kuri rādītāji šobrīd ir aktuāli. Reizēm tāpēc, ka nodokļu valoda šķiet pārāk sarežģīta un nav pārliecības, vai uz jautājumiem atbildēts pareizi. Reizēm tāpēc, ka biznesa prioritātes prasa visu uzmanību, un VID reitings paliek uz vēlāku laiku — līdz brīdim, kad pēkšņi tas kļūst par problēmu.

Ja atrodies otrajā segmentā — varam to izdarīt tavā vietā. Iziesim cauri visiem 38 kritērijiem, izmantojot tavus EDS datus un grāmatvedības informāciju, sagatavosim strukturētu atskaiti par aktīvajiem riskiem un dosim konkrētu rīcības plānu to novēršanai prioritārā secībā.

Viens noteikums no mūsu puses

Pirms uzņemamies darbu, VID reitinga uzlabošanai jābūt tavai prioritātei nākamajā mēnesī. Konkrēti tas nozīmē:

1. Tu esi gatavs piegādāt grāmatvedības datus un EDS izrakstus 48 stundu laikā pēc pieprasījuma.
2. Ja konstatējam riska signālus, kas prasa rīcību (piemēram, neiesniegtas deklarācijas, partneru pārbaudi vai parāda kārtošanu), tu vai tavs grāmatvedis rīkojaties nekavējoties.
3. Ja jautājumi prasa lēmumus no tavas puses, tu atbildi nedēļas, nevis mēneša laikā.

Iemesls ir vienkāršs: VID reitings nav statisks. Tas mainās ik mēnesi atkarībā no tavām deklarācijām, partneru darbībām un VID datu atjaunošanas. Ja procesa vidū uzņēmums neatbild vai novilcina lēmumus, mēs tērējam laiku riskiem, kas līdz brīdim, kad esam gatavi iesniegt risinājumu, jau ir mainījušies. Tas nav godīgi ne pret tevi, ne pret mūsu komandu.

Ja šis nosacījums šobrīd nav izpildāms — aizpildi pašaudita formu. Tā ir bezmaksas, vari to darīt savā tempā, un daudziem tieši tas dod nepieciešamo skaidrību.

Sākam šodien

Lai saglabātu A reitingu, neko dramatisku darīt nevajag — vienkārši regulāri jāpārbauda 38 kritēriji. Reizi mēnesī. Pirms PVN deklarāciju iesniegšanas. Pēc audita. Pēc lielas summas darījuma. Pirms pieprasīt termiņa pagarinājumu vai PVN atmaksu.

Sāc ar bezmaksas pašauditu. Ja jūti, ka vajadzīga profesionāla palīdzība, mēs esam šeit.

→ Es darīšu pats
Aizpildi pašaudita formu (10–15 min): https://forms.gle/ATMv7Ri13mNcUNpa9

→ Vēlos, lai jūs to izdarāt manā vietā
Pieteikt konsultāciju: vertibas.lv/kontakti

Tālr. +371 22552122 | +371 22825241

Lūdzam: pirms sazinies, pārliecinies, ka VID reitinga uzlabošana ir tava prioritāte tuvākajā mēnesī. Tas mums abiem ietaupīs laiku.

─────

Par autoru

Elga Gailīte ir uzņēmēja un Vērtības.lv vadītāja. Viņai ir vairāk nekā 17 gadu pieredze finanšu vadībā un nodokļu plānošanā uzņēmumiem dažādās nozarēs — nekustamajā īpašumā, izglītībā, būvniecībā, medicīnā un īstermiņa īres biznesā. Vērtības specializējas finanšu infrastruktūras veidošanā uzņēmumiem, kas vēlas augt — ne tikai grāmatvedībā, bet arī biznesa loģikā aiz cipariem.

LinkedIn: linkedin.com/in/elga2020

Atruna: Pašaudita rezultāts ir balstīts uz uzņēmuma sniegto informāciju un nav oficiāls VID novērtējums. Faktisko reitingu vienmēr var apskatīt EDS sadaļā “Nodokļu maksātāja reitings”.

Vai klasiskās darba attiecības tiešām izzūd? Otrā daļa: skats no otras puses

Iepriekšējā ierakstā apskatījām, kas notiek, kad freelance modelis kļūst par maskētu darba līgumu — kā cilvēks strādā kā darbinieks, riskē kā uzņēmējs un saņem kā neviens no abiem. Tur fokuss bija uz pakalpojuma sniedzēja pusi.

Šoreiz paskatīsimies no otras puses.
No tās, kura grib veidot godīgu sadarbības modeli. No uzņēmēja un grāmatveža puses, kuri redz problēmu, bet nezina, kā to atrisināt sistēmiski.

Problēma, par kuru runā mazāk
Maskētas darba attiecības rada risku ne tikai darbiniekam.
Tās rada risku arī tam uzņēmumam, kurš tās izmanto — apzināti vai neapzināti.
Valsts darba inspekcija un Valsts ieņēmumu dienests pēdējos gados arvien biežāk veic pārbaudes, kuru rezultāts ir līguma pārkvalifikācija. Tas nozīmē — pakalpojuma līgums tiek atzīts par darba līgumu ar atpakaļejošu spēku.

Sekas uzņēmumam:

• nesamaksāto darba devēja sociālo iemaksu piedziņa līdz trim gadiem atpakaļ;
• iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpības segšana;
• administratīvie sodi;
• atvaļinājuma kompensāciju aprēķins;
• potenciāla civilprasība no bijušā "pakalpojuma sniedzēja".

Reāls aprēķins — uzņēmumam ar 10 šādiem "pakalpojuma sniedzējiem", kuri faktiski strādā kā darbinieki, pārkvalifikācijas izmaksas var sasniegt no 50 līdz 150 tūkstošiem eiro. Atkarībā no atalgojuma līmeņa un sadarbības ilguma.
Tas vairs nav grāmatvedības jautājums. Tas ir biznesa nepārtrauktības jautājums.

Kāpēc problēma ir grūti pamanāma no iekšpuses
Daudzi uzņēmēji godīgi domā, ka viņiem šī problēma neattiecas.
Iemesli ir saprotami.

Pirmais iemesls — nodomu kļūda. Uzņēmējs zina, ka nav domājis par darba attiecību apiešanu. Viņš domāja par elastību, par mazākām izmaksām, par ātrāku komandas pielāgošanu. Bet Darba likuma 40. pants nav par nodomu. Tas ir par faktisko attiecību būtību.

Otrais iemesls — formas ilūzija. Ja līgums saucas "pakalpojuma līgums", uzņēmējs pieņem, ka tā arī ir. Bet VDI un VID skatās nevis uz nosaukumu, bet uz to, kā attiecības darbojas praksē. Septiņas no desmit darba attiecību pazīmēm faktiskajā sadarbībā = darba līgums, neatkarīgi no tā, kas rakstīts uz papīra.

Trešais iemesls — nozares prakse kā etalons. "Visi tā dara" ir bīstamākais arguments uzņēmējdarbībā. Tas, ka konkurenti izmanto pakalpojuma līgumus, neaizsargā tevi no pārbaudes. Tas tikai nozīmē, ka pārbaude, visticamāk, notiks visā nozarē.

Kā atpazīt situāciju savā uzņēmumā
Šeit ir septiņi jautājumi, kurus uzņēmējam vai grāmatvedim ir vērts uzdot par katru pakalpojuma līgumu, kas pastāv vairāk nekā trīs mēnešus.

1. Vai šis cilvēks strādā tikai vai galvenokārt mūsu uzņēmumam?
2. Vai mēs nosakām, kad viņš strādā un cik ilgi?
3. Vai mēs dodam ikdienas norādījumus par to, kā darbu veikt?
4. Vai viņš izmanto mūsu aprīkojumu, telpas, programmatūru?
5. Vai cenu noteicām mēs, nevis viņš?
6. Vai līgumā ir sodi par disciplīnas pārkāpumiem?
7. Vai viņš ir iekļauts mūsu komandas iekšējās sanāksmēs un sarakstēs kā kolēģis?

Trīs vai vairāk "jā" — situācija ir pelēkajā zonā.
Pieci vai vairāk "jā" — sadarbība pēc būtības ir darba attiecības, neatkarīgi no līguma nosaukuma.
Tas nav juridisks padoms. Tas ir Darba likuma 40. panta praktiskais tests, ko VDI faktiski piemēro pārbaudēs.

Trīs reāli scenāriji un kā tie izskatās ciparos
Lai būtu konkrēti, šeit ir trīs tipiskas situācijas, kurās uzņēmumi nokļūst, parasti to pat neapzinoties.

Scenārijs A — pakāpeniska novirze
Sākumā cilvēks tiešām bija ārējais speciālists ar pieciem klientiem. Pēc gada viņš strādā tikai jūsu uzņēmumam. Pēc diviem gadiem — pilnu slodzi, ar darba laiku, ar tiešo vadītāju, ar nedēļas sanāksmēm.
Līgums nav mainīts. Sadarbības būtība — pilnībā mainīta.

Tas ir visbiežākais scenārijs. Un tas ir tas, kas pārbaudē izdara vissliktāk, jo VID redz cilvēka pilno ienākumu vēsturi un saprot, ka pēdējos 18 mēnešos jūsu uzņēmums ir vienīgais maksātājs.

Scenārijs B — nozares prakse
Konkrētās nozarēs (IT pakalpojumi, mārketings, transports, autoserviss) ir izveidojusies prakse darbiniekus pieņemt kā pakalpojuma sniedzējus. Tas tiek pasniegts kā normāla industrijas norma.
Problēma — tas nav nekāds drošs vairogs. Tas ir tikai tas, ka nozarē neviens vēl nav nopietni pārbaudīts. Kad pirmā pārbaude notiek, tā parasti notiek visā nozarē vienlaikus, un visi cieš kopā.

Scenārijs C — Apzināta optimizācija
Uzņēmējs zina, ko dara. Viņš nav pārpratis likumu — viņš to apzināti apiet, jo aprēķins uz papīra izskatās pārliecinošs. Apskatīsim, kāpēc šis aprēķins ir nepilnīgs.

Kas tiek optimizēts
Pakalpojuma līgums noņem divus izmaksu slāņus vienlaicīgi. Pirmais ir darba devēja sociālās iemaksas — 23,59% virs algas, kas tiešām ir reāls slogs, īpaši uzņēmumiem ar šauru maržu. Otrais, par ko reti runā skaļi, ir minimālās algas slieksnis. Darba līgumā tas ir fiksēts atskaites punkts, kas nosaka iemaksu bāzi un nav apspriežams. Pakalpojuma līgumā šī bāze pazūd — atlīdzību var noformēt kā fiksētu samaksu par "rezultātu", un faktiskā stundas likme var atrasties krietni zem minimuma. Otrai pusei, ja tā nepārzina grāmatvedību, tas nav acīmredzams.

Īstermiņa aprēķins
Ietaupījums ir reāls un mērāms — katra alga, kas izmaksāta caur pakalpojuma līgumu, atstāj uzņēmumā summu, ko parastā darba attiecībā vajadzētu pārskaitīt valstij. Reizinot ar komandas izmēru un mēnešiem, gadā veidojas piecciparu skaitlis, kas tieši ietekmē peļņu un naudas plūsmu. No šī skatpunkta lēmums šķiet racionāls.

Kāpēc aprēķins ir nepilnīgs
Trūkst riska komponentes. Ja VID pārkvalificē attiecības par darba tiesiskām, sekas iestājas vienlaicīgi vairākos slāņos.

Iemaksas tiek piedzītas ar atpakaļejošu spēku par visu periodu — un periods nav mēneši, bet gadi. Pieskaitīti soda procenti un nokavējuma nauda. Iespējama administratīvā atbildība, atsevišķos gadījumos — krimināltiesiskā. Un — ko vairums neiekalkulē — pārkvalifikācija atver durvis bijušo "pakalpojuma sniedzēju" prasībām par neizmaksāto atvaļinājuma naudu, virsstundām un atlaišanas pabalstiem. Katrs no viņiem var iesniegt prasību darba tiesā ar VID lēmumu kā pierādījumu rokā.

Tas, ko uzņēmējs ietaupīja gada laikā, pārvēršas summā, kas var aizvērt biznesu. Reizinātājs nav aprēķināms iepriekš, jo tas ir atkarīgs no tā, cik tālu atpakaļ pārbauda VID, cik darbinieku iesniedz prasības un cik ilgi tiesvedība turpinās — bet vienmēr tas ir vairākkārtīgs zaudējums pret ietaupījumu.

Kāpēc tas ir slikts lēmums arī biznesa loģikā
Pat ja pārbaude nenotiek, struktūra ir nestabila. Tā ir atkarīga no tā, ka neviens darbinieks nesūdzas, neviens konkurents nepaziņo un VID neuzsāk nozares pārbaudi. Trīs ārēji faktori, kurus uzņēmējs nekontrolē. Bizness, kura peļņa balstās uz to, ka kāds nepamana, nav bizness — tas ir atlikts zaudējums.

Vēl viens elements, ko uzņēmēji parasti nepamana: šī shēma rada slēptu saistību bilanci, kas neparādās grāmatvedībā. Ja uzņēmumu vēlas pārdot, ja meklē investoru, ja vajadzīgs bankas finansējums — due diligence process to atklāj uzreiz. Darījums vai nu nenotiek, vai cena tiek samazināta tieši par paredzamo riska summu. Uzņēmuma vērtība tiek samazināta klusi, gadiem, līdz brīdim, kad to vajag realizēt.

Stratēģiskā problēma
Patiesais jautājums nav "kā optimizēt darbaspēka izmaksas", bet "kāpēc biznesa modelis nepanes pilnas darbaspēka izmaksas". Ja atbilde ir, ka cenu noteikšana ir pārāk zema, problēma ir tirgus pozicionēšanā. Ja atbilde ir, ka produktivitāte ir nepietiekama, problēma ir operatīvajā efektivitātē. Pakalpojuma līgums abos gadījumos ir simptoma maskēšana, nevis problēmas risinājums — un katrs mēnesis, kas pavadīts šajā shēmā, ir mēnesis, kurā netiek strādāts pie reālā uzdevuma.

Kāda ir grāmatveža loma šajā situācijā
Šeit ir punkts, kuru gribu iezīmēt skaidri un, iespējams, ne pārāk patīkami.
Grāmatvedis nav pasīvs ciparu reģistrētājs. Grāmatvedis ir pirmais cilvēks, kurš redz, kad uzņēmums veido sistēmisku risku.

Ja jūsu grāmatvedis katru mēnesi redz, ka pakalpojuma līguma izmaksas vienam cilvēkam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijušas 100% no viņa ienākumiem — un nesaka neko — tā nav neitralitāte.
Tā ir nolaidība pret klienta interesēm.

Profesionāla grāmatveža uzdevums ir laicīgi parādīt risku, ne tikai reģistrēt sekas. Tas nozīmē:

• ikgadēju pakalpojuma līgumu auditu;
• konkrētu sarunu ar uzņēmēju par pelēkās zonas situācijām;
• dokumentāciju par to, ka risks ir apzināts un komunicēts;
• praktiskus risinājumus — kā strukturēt sadarbību tā, lai tā būtu īsta vai pārveidota par darba līgumu.

Ja jūsu grāmatvedis to nedara, tas ir signāls par grāmatveža kvalitāti.

Kā izskatās veselīga uzņēmuma struktūra
Veselīgs modelis nav "nav neviena pakalpojuma līguma". Pakalpojuma līgumi ir leģitīms biznesa rīks — ja tos izmanto pareizi.
Veselīgs modelis ir skaidra struktūra ar trim slāņiem.

Pirmais slānis — kodola komanda darba attiecībās. Cilvēki, kas veido uzņēmuma būtību, strādā uz darba līgumiem ar visām sociālajām garantijām. Tas ir uzņēmuma stabilitātes pamats.

Otrais slānis — ārējie speciālisti pakalpojumu līgumos. Konkrētiem projektiem, ar konkrētiem rezultātiem, ar saviem klientiem ārpus jūsu uzņēmuma. Reāli pakalpojuma sniedzēji, kas izmanto savu aprīkojumu, nosaka savas cenas un strādā paralēli citiem klientiem.

Trešais slānis — pagaidu vai sezonāli darbinieki. Uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi vai uzņēmuma līgumi par konkrētiem darbiem. Skaidra struktūra, skaidri termiņi.

Atšķirība starp šiem slāņiem nav vārdos. Tā ir reālajā sadarbības būtībā.
Ja kāds, kuru jūs uzskatāt par "ārējo speciālistu", patiesībā strādā kā pirmā slāņa cilvēks — tā ir maskēta darba attiecība, neatkarīgi no līguma nosaukuma.

Pirms aizverat šo tekstu
Trīs jautājumi konkrētai pārdomai.

Cik daudzi cilvēki jūsu uzņēmumā strādā uz pakalpojuma līgumiem ilgāk par 12 mēnešiem? No tiem — cik daudziem jūsu uzņēmums ir vienīgais vai galvenais ienākumu avots?

Kad pēdējo reizi jūsu grāmatvedis vai jurists ir pārskatījis pakalpojuma līgumus pēc Darba likuma 40. panta kritērijiem? Ja atbilde ir "nekad" — tas pats par sevi ir riska indikators.

Ja VDI rīt veiktu pārbaudi jūsu uzņēmumā, kāds, jūsuprāt, būtu rezultāts? Šo jautājumu nedrīkst atbildēt ar "tas neattiecas uz mums" — pārbaudes notiek tieši tad, kad neviens to negaida.

Noslēgumā
Maskētas darba attiecības ir problēma, kas sākas no vienas puses, bet sasniedz visus.
Pakalpojuma sniedzējs zaudē sociālās garantijas un finanšu drošību.
Uzņēmējs uzkrāj sistēmisku juridisko risku, kas ar laiku tikai pieaug.
Grāmatvedis, kurš to nepamana laikus, zaudē profesionālo uzticību, kad pārbaude beidzot notiek.
Vienīgais ieguvējs ilgtermiņā ir VID — kad pārbaude beidzot notiek.
Veselīgs sadarbības modelis nav tas, kurš ir lētākais šobrīd. Tas ir tas, kurš pēc trim gadiem joprojām iztur pārbaudi.

Bizness, kas nesaprot savus ciparus, vienmēr maksā par to — ar laiku vai ar naudu

Lielākā daļa uzņēmumu neapstājas tāpēc, ka trūkst klientu vai ideju.

Tie apstājas brīdī, kad vadītājs vairs nesaprot savus ciparus — un kādu laiku ir izlicies, ka saprot.

Es runāju ar uzņēmējiem katru nedēļu, un viens un tas pats raksts atkārtojas: bizness aug, apgrozījums pieaug, komanda paplašinās — un tomēr kontā paliek mazāk naudas nekā pirms gada.

Tā ir dīvaina sajūta. Visi rādītāji uz papīra izskatās labi, bet realitātē kaut kas nav tā. Un tieši šajā brīdī parādās plaisa, kas vairumam uzņēmumu paliek visu mūžu — plaisa starp to, ko cipari rāda, un to, ko vadītājs no tiem saprot.

Šī plaisa nav grāmatvedības problēma. Tā ir vadības problēma.

Un tā baro vairumu mītu, kas seko. Tie nav jautri pārpratumi. Tie ir konkrēti iemesli, kāpēc pelnoši uzņēmumi paliek mazi, un kāpēc augoši uzņēmumi pēkšņi sabrūk.

Apskatīsim piecus.

Mīts Nr. 1: "Grāmatvedība ir tikai atskaites valstij"

Šis ir mīts, ar ko sākas plaisa.

Grāmatvedība atbild uz jautājumu "kas notika?". Finanšu vadība atbild uz jautājumu "kas darāms?". Pirmā ir atskaite. Otrā ir lēmums. Tās nav viena pret otru — tās viena otru papildina. Bet tās nav viena un tā pati lieta, un tieši tāpēc, ka tās bieži notiek vienā cilvēkā vai vienā Excel failā, atšķirība pazūd.

Vadītājam, kas neredz atšķirību, abi izskatās identiski — tabulas ar cipariem. Bet starp "mēs nopelnījām 12% peļņas" un "mums vajag pārtraukt vienu produktu līniju, jo tā velk pārējās uz leju" ir bezdibens. Pirmais ir konstatācija. Otrais ir stratēģija.

Sekas: uzņēmums vada biznesu pēc atpakaļskata spoguļa. Reaģē, kad ir par vēlu. Pieņem lēmumus pēc sajūtas, nevis pēc datiem — nevis tāpēc, ka datu nav, bet tāpēc, ka tie nav sagatavoti lēmumiem. Vadītājs zina, cik nopelnīja pagājušajā gadā. Viņš nezina, kurš no viņa pieciem produktiem patiesībā nes naudu un kurš to ēd.

Uzņēmumi, kas šo mītu pārvarējuši, dara vienu konkrētu lietu: viņiem ir atsevišķs cilvēks vai funkcija, kas datus interpretē, ne tikai sagatavo. Tas var būt CFO, finanšu vadītājs, ārējais konsultants — formātam nav nozīmes. Nozīme ir lomas atdalījumam. Tas, kas dokumentē pagātni, un tas, kas plāno nākotni, ir divas dažādas darba pozīcijas, pat ja sākumā to dara viens cilvēks.

Ja tu neizmanto ciparus lēmumiem, tu vadi biznesu uz sajūtām. Un sajūtas mērogos nestrādā.

Mīts Nr. 2: "Peļņa = nauda kontā"

Šis mīts ir nogalinājis vairāk veselīgu uzņēmumu nekā ekonomiskās krīzes.

Peļņa ir grāmatvedības koncepts. Naudas plūsma ir realitātes koncepts. Uzņēmums var būt pelnošs uz papīra un vienlaicīgi nespēt samaksāt algas — jo klienti maksā ar 60 dienu nokavēšanos, krājumi ir iesaldēti noliktavā, un VID grib priekšapmaksu jau šomēnes.

Kāpēc cilvēki tam tic? Tāpēc, ka skolā un sarunās peļņa ir galvenais vārds. "Cik nopelnīji?" ir jautājums, ko visi prot uzdot. "Kāds ir tavs naudas konversijas cikls?" — to neuzdod neviens, kaut tas ir daudz nozīmīgāks rādītājs ikdienas izdzīvošanai.

Sekas augošā biznesā ir īpaši brutālas. Augšana patērē naudu — vairāk klientu nozīmē vairāk debitoru, vairāk krājumu, vairāk algu, kas jāmaksā pirms ienākumiem. Uzņēmumi nereti bankrotē tieši augšanas brīdī. Tie ir pelnoši. Tiem nav naudas. Un, kad nauda beidzas, peļņas un zaudējumu pārskats nepalīdz nevienam.

Uzņēmumi, kas šo pārvarējuši, seko līdzi naudas plūsmai biežāk nekā peļņai. Reizi nedēļā, ne reizi mēnesī. Viņi zina, kad naudas līmenis būs zems, divus mēnešus pirms tas notiek. Viņi neuzzina to 15. datumā nākamajā mēnesī, kad rīkoties jau ir par vēlu.

Naudas plūsma ir tas, kas uztur biznesu dzīvu ikdienā. Peļņa parāda, vai bizness bija dzīvs pagājušajā mēnesī.

Mīts Nr. 3: "Par finansēm domāšu, kad bizness izaugs"

Tas ir mīts, ko sev stāsta gandrīz katrs uzņēmējs sākuma posmā. Un tas ir saprotams — sākumā ir simts svarīgākas problēmas. Produkts, klienti, komanda, izdzīvošana.

Bet tas ir tieši pretrunā ar to, kā darbojas mērogs.

Slikti finanšu paradumi nemainās ar apgrozījuma pieaugumu. Tie pastiprinās. Uzņēmums, kas pie 100 000 eiro apgrozījuma nezina savu produkta peļņas struktūru, pie 1 miljona to nezinās arī — vienkārši kļūdas būs desmit reizes dārgākas. Haoss nemērogojas lineāri. Tas mērogojas eksponenciāli.

Kāpēc šis mīts saglabājas? Tāpēc, ka sākumā nekas nesabrūk. Mazā biznesā kļūdas ir lētas, nepamanāmas, viegli izlabojamas. Tas rada ilūziju, ka sistēma darbojas. Reālā pārbaude pienāk pie pirmās lielākās izaugsmes, pirmās krīzes, pirmā lielā klienta zaudējuma — un tad atklājas, ka pamatu nav.

Ir viens izņēmums, ko godīgi jāatzīst: ja uzņēmums vēl nav atradis produkta-tirgus atbilstību, finanšu sistēmu būvēšana ir izšķērdība. Tad ciparu vadība ir mazāk svarīga par to, vai vispār ir produkts, ko pārdot. Bet tiklīdz parādās pirmie regulārie ieņēmumi — mīts atgriežas pilnā plaukumā.

Uzņēmumi, kas to ir spējuši pārvarēt, pamatus ieliek vēl pirms rodas sajūta, ka tas ir nepieciešams. Ne tāpēc, ka viņi būtu disciplinētāki, bet tāpēc, ka reiz jau to ir izdzīvojuši uz savas ādas.

Spēcīga finanšu bāze nav luksuss. Tā ir priekšnoteikums izaugsmei, kas nesabrūk.

Mīts Nr. 4: "Nodokļi ir tikai izmaksas"

Šis mīts ir interesants, jo tā virspusē ir tehnisks jautājums — par nodokļu plānošanu, optimizāciju, likumu pārzināšanu. Bet zem tā ir kas dziļāks.

Vadītājs, kas redz nodokļus tikai kā izmaksas, kas jāmaksā, parasti tāpat redz visu finanšu sistēmu. Kā kaut ko, kas notiek ar viņu, nevis kaut ko, ko viņš vada. Nodokļi ir tikai redzamākais simptoms.

Kāpēc cilvēki tam tic? Tāpēc, ka nodokļu sistēma ir sarežģīta, mainīga, un valoda, kurā par to runā, ir atbaidoša. Lielākā daļa vadītāju ir izlēmuši, ka tā ir joma, kur viņi vienkārši paļaujas uz speciālistu un cer uz labāko. Šī pati loģika tad pāriet uz visu pārējo finanšu jomu.

Sekas ir divkāršas. Pirmā — tiešā: uzņēmums maksā vairāk nodokļu, nekā vajadzētu, jo nepieņem lēmumus laikus. Investīciju struktūra, dividenžu izmaksas grafiks, atalgojuma formas, juridiskā struktūra — tas viss ir lemjams iepriekš, ne pēc gada beigām, kad jau ir par vēlu. Atšķirība starp uzņēmumu, kas plāno, un uzņēmumu, kas vienkārši maksā, gada beigās bieži ir desmiti tūkstoši eiro.

Otrā seka — netiešā un svarīgākā: tā pati pasivitāte pārnesas uz citām finanšu jomām. Vadītājs, kas nedomā par nodokļiem stratēģiski, parasti nedomā stratēģiski arī par cenu politiku, kapitāla struktūru vai investīciju lēmumiem. Tas viss kļūst par "lietām, kas notiek".

Uzņēmumi, kas šo pārvarējuši, par nodokļiem domā tāpat kā par jebkuru citu biznesa procesu — kā par sistēmu, kuru var saprast, plānot un optimizēt likuma robežās. Ne lai izvairītos. Lai vadītu.

Zināšanas par nodokļiem nav izdevumi — tās ir būtisks vadītāja instruments. Un, ja to trūkst, tas kļūst par nepamanītu vājumu.

Mīts Nr. 5: "Es pats tikšu galā ar visu"

Šis ir mīts ar divām sejām — un viena no tām izskatās pēc atbildības.

Vadītājs, kas saka "es pats kontrolēju savas finanses", parasti domā vienu no diviem: vai nu viņš pats raksta katru rēķinu (kas ir laika izšķiešana), vai arī — un tas ir bīstamāk — viņš ir nodevis visu kādam citam un nesaprot neko. Pirmais ir operacionāla problēma. Otrais ir stratēģisks risks.

Finanšu funkcijas atdošana bez izpratnes ir viena no kļūdām, kas atklājas tikai krīzes brīdī. Vadītājs nevar deleģēt to, ko pats nesaprot — jo viņš nezina, kādus jautājumus uzdot, kādus rādītājus prasīt, kādu darbu novērtēt. Viņš var tikai uzticēties. Un uzticēšanās bez izpratnes nav vadība. Tā ir cerība.

Pretējā galējība — visu darīt pašam — ir tikpat slikta. Vadītāja laiks ir kompānijas dārgākais resurss. Stundas, kas pavadītas, sastādot maksājumus, ir stundas, kas nav pavadītas, runājot ar klientiem vai pieņemot stratēģiskus lēmumus. Tas ir reāli zaudēta nauda, vienkārši mazāk redzama.

Uzņēmumi, kas šo pārvarējuši, atrod līdzsvaru: deleģē izpildi, patur izpratni. Vadītājam nav jāprot grāmatot. Bet viņam ir jāprot lasīt savu peļņas un zaudējumu pārskatu un jāzina, kāds ir viņa biznesa naudas plūsmas cikls. Tas nav grāmatveža darbs. Tā ir vadītāja pamatprasme — tāda pati kā prasme lasīt līgumu vai novadīt sapulci.

Labs finanšu partneris nevis maksā — viņš palīdz nopelnīt vairāk. Bet tikai tad, ja vadītājs saprot, ko prasīt.

Kāpēc šie mīti vispār pastāv

Atgriežoties pie plaisas, ar ko sākām: tā nav nejauša.

Finanšu vadību mūsu biznesa kultūrā runā kā tehnisku jomu — ar terminiem, kas atbaida, un valodu, kas nereti ir nepieejama. Vadītājs paliek malā. Kāds cits aizpilda tukšumu. Un visi pieņem, ka sistēma darbojas.

Tā darbojas. Līdz nedarbojas.

Kā izskatās uzņēmums, kur tas darbojas pareizi

Vadītājs zina trīs ciparus no galvas: bruto peļņas norma, naudas atlikums, naudas plūsma nākamajos 90 dienās. Ne tāpēc, ka viņš par tiem domā katru dienu, bet tāpēc, ka viņš ir uzbūvējis sistēmu, kas viņam tos parāda.

Lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz datiem, ne uz sajūtām. Nav garu sapulču par to, "vai mums vajag jaunu cilvēku" — ir aprēķins, kas parāda, kad jaunais cilvēks atmaksāsies un kā tas ietekmēs naudas plūsmu.

Grāmatvedība un finanšu vadība ir nodalītas funkcijas — vai nu divi cilvēki, vai viens cilvēks ar diviem skaidri saprastiem darba pienākumiem.

Un, ja prasāt vadītājam, kāpēc viņa bizness pelna labāk nekā konkurenti, viņš atbild ne ar "mums ir labs produkts", bet ar "mēs zinām, kur mūsu nauda strādā un kur tā nestrādā".

Bizness, kas nesaprot savus ciparus, vienmēr maksā par to — ar laiku vai ar naudu. Parasti ar abiem.

Tagad pārbaudījums.

Es uzrakstīju 10 jautājumus, ko es parasti uzdodu jaunam klientam pirmajā tikšanās reizē. Tie nav teorētiski. Tie ir konkrēti — par jūsu biznesu, jūsu cipariem, jūsu lēmumiem.

Ja jūs varat atbildēt uz visiem desmit, neatverot Excel un nezvanot nevienam, jūs esat tajā mazākajā vadītāju daļā, kas patiešām kontrolē savu biznesu. Ja nē — vismaz tagad jūs zināt, kur ir plaisa.

→ Finanšu realitātes tests: 10 jautājumi, kas parāda, vai jūs kontrolējat savu biznesu

Tas ir vienkāršākais veids, kā 5 minūtēs saprast, vai mīti šajā rakstā runā par kādu citu — vai par jums.

Vai klasiskās darba attiecības ir uz izzušanas robežas?

Bet līgums, ko paraksta, ir pakalpojuma līgums.

Tā ir maza atšķirība uz papīra. Un ļoti liela atšķirība dzīvē.

Modelis, kuru redzu arvien biežāk

Cilvēks strādā ar regulāru slodzi.

Ar fiksētiem pienākumiem.

Ar pieejamības prasībām un atbildību.

Faktiski — kā darbinieks.

Bet bez darbinieka aizsardzības.

Bez slimības lapas. Bez atvaļinājuma. Bez sociālās drošības tīkla.

Toties ar uzņēmēja risku uz saviem pleciem. Un — bieži — par cenu, kuru nav noteicis viņš pats.

Tas vairs nav freelance modelis. Tās ir darba attiecības zem cita nosaukuma.

Divi šī modeļa gali

Šī prakse Latvijas un starptautiskajā tirgū parādās divos ļoti atšķirīgos veidos. Tās nav atsevišķas problēmas. Tās ir viena un tā pati struktūra dažādās intensitātēs.

Pirmais gals — atklāti rupjais.

Sludinājumā piedāvā darbu ar atalgojumu "1500–3500 EUR bruto". Cilvēks atnāk uz darbu. Pirmajā dienā uzņēmuma pārstāvis viņu nosēdina pie datora, ieiet EDS sistēmā un reģistrē viņu kā saimnieciskās darbības veicēju — neatstājot iespēju izvēlēties.

Pēc tam tiek parakstīts “sadarbības līgums”, kas pēc būtības ir darba līgums — ar noteiktu darba laiku no astoņiem rītā, ar tiešo vadītāju, kurš uzdod darbus, un pat ar disciplināriem sodiem. Taču bez būtiskākā — darba devēja pienākumiem.

Šādu gadījumu Latvijā kļūst arvien vairāk. Tie vairs nav izņēmumi — tā jau ir sistēmiska prakse atsevišķās nozarēs.

Otrais gals — civilizēti formāli.

Šeit viss notiek pareizi. Sludinājumā jau ir skaidri uzrakstīts, ka tiek piedāvāts pakalpojuma līgums, ne darba līgums. Sadarbības modelis ir aprakstīts. Cilvēkam ir laiks līgumu izlasīt. Var pat uzdot jautājumus.

Uz papīra — ideāls pakalpojuma modelis.

Realitātē — kvalifikācijas eksāmens, lai vispār drīkstētu strādāt. Uzdevumi, kuri jāveic noteiktā veidā. Cenas, kuras pielīgst vienpusēji un maina pēc vajadzības. Un klauzulas, kuras pakalpojuma sniedzēja stāvokli padara būtiski sliktāku par jebkuru darba līgumu.

Tas, ko parasti neizskaidro, nav līguma forma. Tā ir līguma būtība.

Cilvēks lasa "neatkarīgs pakalpojuma sniedzējs" un domā par brīvību.

Patiesībā paraksta atbildības konstrukciju, kas ir nesamērīga ar saņemto atlīdzību.

Otrais gals ir bīstamāks par pirmo. Jo tas izskatās likumīgs. Un formāli — arī ir.

Brīvība, kuru nosaka kāds cits

Freelance modeli mēs pārdodam kā brīvību.

Esi pats sev priekšnieks. Strādā, kad gribi. Izvēlies klientus.

Skaisti.

Bet pajautāsim sev godīgi: kurš nosaka cenu?

Lielā daļā gadījumu — pakalpojuma pircējs, nevis pakalpojuma sniedzējs.

Klients piedāvā likmi.

Freelancers piekrīt — jo grib darbu.

Tā nav brīva sarunu situācija. Tā ir cenu noteikšana ar varas asimetriju, kuru pārdod kā elastību.

Cena, kuru nevar atļauties

Šeit ir tā lieta, kuru daudzi saprot par vēlu.

Ja freelancers piekrīt cenai, kas patiesībā nesedz viņa reālās izmaksas, viņš nepiedalās tirgū kā pakalpojuma sniedzējs.

Viņš subsidē klientu — no savas drošības rēķina.

Jo no tās summas, kas parādās rēķinā, vēl jāsedz nodokļi un sociālās iemaksas, profesionālās atbildības apdrošināšana, uzkrājums slimības periodam, uzkrājums atvaļinājumam, tukšie periodi starp projektiem un kvalifikācijas uzturēšana.

Tikai tas, kas paliek pāri pēc šī visa, ir reāli salīdzināms ar darbinieka neto algu.

Vienkāršs piemērs — ja stundas likme uz rēķina ir 25 eiro, reālā "neto alga" pēc visu šo posteņu segšanas mēdz būt 11–13 eiro.

Tas vairs neizklausās tik pievilcīgi, vai ne?

Offsets — punkts, par kuru nelasa

Šeit nonākam pie tehniskās detaļas, kuru lielākā daļa freelanceru pamana tikai tad, kad ir par vēlu.

Daudzos pakalpojuma līgumos — gan vietējos, gan starptautiskos — ir iekļauta tā saucamā offset klauzula. Vienkāršā valodā tā nozīmē: pakalpojuma pircējs ir tiesīgs ieturēt jebkuru summu, ko uzskata par sev pienākošos, no jebkura nākamā maksājuma. Un pakalpojuma sniedzējs ar parakstu jau iepriekš ir piekritis šādam ieturējumam.

Tas izklausās tehniski. Praksē tas izskatās šādi.

Cilvēks nostrādā sešus mēnešus. Uz rēķina nopelnīts deviņi tūkstoši eiro. No tā jau jāatskaita nodokļi, sava aprīkojuma un interneta izmaksas — bez jebkādas kompensācijas no klienta.

Tad klients atrod kādu līguma punkta pārkāpumu — pēc savas izpratnes par "materiāliem pārkāpumiem". Tādas klauzulas līgumos parasti ir tik plaši formulētas, ka pārkāpumu var atrast praktiski jebkurā situācijā.

Iedarbinot offsetu, klients var ieturēt visu vēl neizmaksāto atlīdzību, prasīt atpakaļ jau samaksāto, pieprasīt fiksētu sodu — kas šādos līgumos mēdz būt no piecu līdz divdesmit tūkstošu eiro robežās par katru pārkāpuma gadījumu — un pieprasīt savu juristu izmaksu segšanu.

Tajā pašā līgumā klienta atbildība parasti ir ierobežota ar pēdējo sešu mēnešu samaksu.

Pakalpojuma sniedzēja atbildība — neierobežota.

Kas paliek pāri pakalpojuma sniedzējam pēc offseta iedarbināšanas?

Atbilde nav “mazāka summa”. Tā var būt arī negatīva.

Cilvēks nostrādā pusgadu — un rezultātā paliek parādā uzņēmumam, kuram strādājis.

Tas nav teorētisks scenārijs. Tā ir reāla juridiska konstrukcija, kas iestrādāta simtiem tūkstošu pakalpojumu līgumu visā pasaulē. Un jā — arī tādos, ko ikdienā paraksta cilvēki Latvijā.

Risks, kas attiecas uz abām pusēm

Šeit slēpjas vissvarīgākais. Un tas, ko klients bieži neapzinās.

Ja freelancers strādā par cenu, kura nesedz apdrošināšanu un uzkrājumus, tad līgumā rakstītā "pilnā atbildība" lielā mērā ir ilūzija.

Sodi var būt ierakstīti.

Termiņu sankcijas var būt ierakstītas.

Kvalitātes garantijas var būt ierakstītas.

Bet, ja kaut kas iet greizi un kāds reāls zaudējums jāatlīdzina, var izrādīties, ka no pakalpojuma sniedzēja vienkārši nav ko piedzīt.

Klients ir uzticējis profesionālu darbu cilvēkam, kuram nav resursu uzņemties to atbildību, kuru pats līgums uzliek.

Tā ir slikta sadarbība — abām pusēm.

Kā izskatās godīgs modelis

Godīgs pakalpojuma modelis nav tas, kurā freelancers maksā par sava klienta elastību.

Godīgs modelis nozīmē četras lietas.

Pakalpojuma sniedzējs zina savas reālās izmaksas un cenu rēķina, izejot no tām — ne no tā, ko klients ir "gatavs maksāt".

Klients saprot, ka pakalpojuma cena ir augstāka par darbinieka stundas tarifu, nevis zemāka. Pretējā gadījumā kaut kas modelī nestrādā.

Atbildība līgumā ir samērīga ar atlīdzību. Pilna atbildība par zemu cenu nav profesionalitāte, tā ir matemātiska kļūda. Vienpusīgi offset mehānismi, kurus viena puse var iedarbināt pēc savas izvēles, šajā līdzsvarā neietilpst.

Abas puses saprot, ka tā ir pakalpojuma attiecība, nevis maskēts darba līgums. Ja sadarbība šo pārbaudi neiztur, tad jautājums nav par to, kā uzlabot līgumu. Jautājums ir, vai šai attiecībai vispār vajadzētu būt freelance.

Tātad — vai klasiskās darba attiecības tiešām izzūd?

Nē.

Tās maina formu. Un dažos gadījumos — apzināti tiek pārformulētas, lai izvairītos no darba devēja pienākumiem.

Kāds to dara atklāti — uzspiežot saimniecisko darbību pirmajā darba dienā.

Kāds to dara civilizēti — ar profesionāli noformētu līgumu, kuru cilvēks pats paraksta, jo neredz, kas iekšā ir patiesi rakstīts.

Atšķirība ir formā.

Rezultāts ir tas pats — cilvēks strādā kā darbinieks, riskē kā uzņēmējs un saņem kā neviens no abiem.

Veselīgs nākotnes modelis ir hibrīds. Kodola komanda darba attiecībās plus ārējie speciālisti konkrētiem uzdevumiem. Skaidri novilktas atbildības robežas. Saprātīgi sadalīts risks.

Pirms aizverat šo tekstu

Trīs jautājumi, par kuriem ir vērts padomāt.

Ja Jūs esat uzņēmējs — kad pēdējo reizi savā uzņēmumā skaidri pārskatījāt, kuras lomas ir īsts pakalpojums un kuras patiesībā ir darba attiecības zem cita nosaukuma? Vai šī izvēle ir biznesa lēmums, vai tikai izmaksu optimizācija ar atliktu risku?

Ja Jūs esat freelancers — Jūsu cena reāli sedz nodokļus, apdrošināšanu, atvaļinājumu un slimības risku, vai arī tā ir summa, par kuru klients ir "gatavs maksāt"? Un — vai Jūs esat lasījis savu līgumu līdz galam, ieskaitot tos punktus, kur runa ir par offset, fiksētiem sodiem un atbildības robežām?

Ja Jūs esat klients — vai Jūsu sadarbība ar pakalpojuma sniedzēju iztur Darba likuma 40. panta pārbaudi? Jo VID un VDI to var pārbaudīt arī tad, kad Jūs to negaidāt.

Noslēgumā

Freelance modelis nav problēma.

Problēma ir tad, kad cilvēks strādā kā darbinieks, bet uzņemas uzņēmēja risku — bez uzņēmēja ienākumiem.

Vai vēl sliktāk — kad līgumā ierakstīti mehānismi, kuru rezultātā pēc pusgada darba pakalpojuma sniedzējs var palikt parādā tam, kuram strādāja.

Tā nav nākotne. Tā ir tagadne. Un tā kļūst par normu, kamēr neviens neuzdod jautājumu, kas patiesībā ir parakstīts.

Elastība bez atbildības nav brīvība.

Tā ir aizkavēta problēma. Un parasti tā uzsprāgst tieši tad, kad to vismazāk gaida.

Ja Jūsu uzņēmumā sadarbības modeļi, atbildības robežas vai cenu loģika ir kļuvuši neskaidri — ir vērts tos sakārtot, pirms problēmas kļūst dārgas. Sākt var ar vienu vienkāršu jautājumu: vai katra mūsu pakalpojuma līguma cena reāli sedz to atbildību, kuru tas uzliek? Ja atbilde nav skaidra — uzrakstiet, paskatīsimies kopā.

Cenu nospraudi! Kalendāru aizpildīji! Bet rezervācijas... kaut kā pietrūkst? 🤔

Kad hostošana pārvēršas detektīvā: kā saprast, kas īsti notiek ar Tavu Airbnb piedāvājumu?

Tu vari būt pārdomājis savu cenu stratēģiju līdz pēdējam eirocentam. Izvēlējies ideālas fotogrāfijas. Uzstādījis elastīgus ierašanās laikus un pielāgojis atlaides ilgtermiņa viesiem. Un tomēr – redzot, kā sistēma "rēķina" gala cenu, rodas sajūta, ka esi kaut ko palaidis garām… vai arī Airbnb dara kaut ko klusi, fonā.

Ja šis scenārijs izklausās pazīstams, neesi viens. Pat pieredzējušākie hosti – Superhosti ar gadiem ilgu praksi – arvien biežāk sastopas ar jaunu šķērsli: pašas platformas loģiku. No nesakritībām atlaižu aprēķinos līdz redzamības samazinājumam meklējumos – šīs kļūdas nav acīmredzamas, bet tām var būt tieša ietekme uz rezervāciju skaitu un ienākumiem.

Šis raksts nav tikai par tehniskām niansēm. Tas ir praktisks ceļvedis – balstīts reālās pieredzēs, tostarp nesenā komunikācijā ar Airbnb atbalsta centru. Mēs aplūkosim piecas galvenās problēmu zonas un parādīsim, kā Tu vari ne tikai saprast, kas notiek, bet arī to labot. Sāc savu risinājumu meklēšanu te.

1. Atlaižu nesakritības: Kāpēc rādās cita cena nekā paredzēts?

Strādājot ar detalizētu cenu stratēģiju un aprēķinot prognozēto ieņēmumu atdevi, tika konstatēta būtiska neatbilstība – klientam paredzētā 50% atlaide ilgtermiņa uzturēšanās gadījumā (28+ naktis) vizuāli atspoguļojās tikai kā aptuveni 10%. No saimnieka puses visas atlaides bija korekti iestatītas un aktīvas, tāpēc sākotnēji šķita, ka problēma varētu būt saistīta ar sistēmas kļūmi.

Sazinoties ar Airbnb atbalsta centru, tika noskaidrots, ka šādas situācijas pamatā ir platformas atlaižu prioritātes algoritms. Ja vienlaikus ir aktīvas vairākas atlaides – piemēram, individuāli izstrādāta akcija konkrētam periodam un ilgtermiņa atlaide –, sistēma var izvēlēties piemērot tikai vienu no tām, un tā ne vienmēr būs finansiāli izdevīgākā. Airbnb šādu pieeju neuzskata par kļūdu, bet gan par apzināti veidotu loģiku.

Ko darīt:

• Pārskatiet aktīvās atlaides un to savietojamību.
• Regulāri pārbaudiet gala cenu ar funkciju "Preview as Guest".
• Ja ir neatbilstības, dokumentējiet tās un sazinieties ar atbalsta centru.

2. Kalendāra iestatījumi un slēptie riski

Kalendāra iestatījumu pārvaldība bieži vien tiek uztverta kā vienkārša formalitāte, taču nelielas nianses var būtiski ietekmēt redzamību un rezervāciju apjomus.

Biežākie riski:

• Ierobežots rezervāciju logs.
• Nepiemērotas iepriekšējas paziņošanas prasības.
• Pārmērīgi sagatavošanās laiki starp rezervācijām.
• Pārlieku stingrs minimālais vai maksimālais uzturēšanās ilgums.

Ko darīt:

• Regulāri pārskatīt un pielāgot pieejamību sezonālajām tendencēm.
• Veikt testēšanu viesu skatā, lai pārliecinātos par reālo pieejamību.

3. Sludinājuma redzamība: Kāpēc mans piedāvājums neparādās meklējumos?

Publicēšana vēl negarantē redzamību. Airbnb meklēšanas algoritms ņem vērā virkni faktoru: cenu konkurētspēju, pieejamību, atsauksmes un hosta aktivitāti.

Galvenie iemesli sliktai redzamībai:

• Cena nav konkurētspējīga.
• Ierobežota pieejamība vai pārāk stingri nosacījumi.
• Maz vai pretrunīgas atsauksmes.
• Ilgstoša sludinājuma neaktivitāte.

Ko darīt:

• Atjaunot sludinājumu un pielāgot aprakstus vai fotogrāfijas.
• Sakārtot cenu stratēģiju.
• Uzlabot atbildes ātrumu un veicināt pozitīvas atsauksmes.

4. "Preview as Guest" funkcijas nozīme: Kā redzēt savu sludinājumu viesu skatījumā?

"Preview as Guest" ir būtisks rīks, lai pārliecinātos, kā viesi redz tavu piedāvājumu:

Kāpēc tas svarīgi:

• Pārbaude, vai cenas un atlaides tiek korekti attēlotas.
• Vizualizācija, kā tiek parādīti apraksti un bildes.
• Simulēta viesu pieredze rezervācijas procesā.

Padoms: Izmantojiet arī inkognito logu vai citu ierīci, lai redzētu sludinājumu kā neatkarīgs lietotājs.

5. Atbalsta centra izmantošana un finanšu jautājumu risināšana

Finanšu jautājumi var rasties pat rūpīgi pārvaldītā sludinājumā.

Tipiskākās situācijas:

• Maksājumu aizkavēšanās vai kļūdas.
• AirCover kompensāciju pieprasījumi par bojājumiem vai zādzībām.
• Nepamatoti viesu kompensāciju pieprasījumi.
• Nepamatotas vai neatbilstošas atsauksmes.

Ko darīt:

• Vienmēr sagatavojiet dokumentētus pierādījumus.
• Lietojiet tikai oficiālo Airbnb ziņojumu sistēmu.
• Saglabājiet profesionālu un strukturētu komunikāciju ar atbalsta centru.

Strukturēta pieeja – pierādījumi, salīdzinājumi, profesionāla attieksme – ievērojami palielina izredzes uz veiksmīgu problēmu risinājumu.

Secinājums

Veiksmīga hostošana Airbnb platformā šodien nozīmē ne tikai lielisku viesmīlību, bet arī precīzu sistēmas izpratni un aktīvu pārvaldību.
Regulāri pārskatiet cenas, pieejamību, pārbaudiet redzamību un izmantojiet visus pieejamos rīkus, lai nodrošinātu, ka jūsu piedāvājums atstāj vislabāko iespējamo iespaidu uz viesiem.

Vai zini kur ir Tava deklarētā adrese? Un vai tā ir gudri izvietota?

Deklarē vai pārmaksā! 🏠 Vai zināji, ka īpašumā deklarētas personas uz 01. janvāri plkst. 00:00 var samazināt Tavu NĪN līdz pat 7,5 reizes? Uzzini, kā matemātiski gudri ietaupīt! 💡

Nekustamā īpašuma nodoklis: Kāpēc deklarēšana ir izšķiroši svarīga?

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmju piemērošana Latvijā ir cieši saistīta ar to, vai īpašumā ir deklarēta vismaz viena persona. Deklarēšanas fakts ir būtisks, lai piemērotu samazinātās likmes, kas var būt līdz pat 7,5 reizes mazākas nekā paaugstinātā likme. Šajā rakstā uzsvērsim, kas jāievēro un kam jāatbilst, lai jūsu īpašums kvalificētos zemākajām likmēm.

Kādos gadījumos piemēro samazinātās NĪN likmes?

Lai jūsu īpašumam piemērotu samazinātās likmes (0,2%-0,6%), īpašumā obligāti jābūt deklarētai vismaz vienai personai. Deklarētajai personai ir jāatbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem:

1. Latvijas pilsonis vai nepilsonis.
   Persona ar Latvijas valstspiederību vai pastāvīgās uzturēšanās statusu.
2. Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) vai Šveices Konfederācijas pilsonis.
   Deklarētajai personai var būt arī kādas no šīm valstīm izsniegta pilsonība.
3. Persona ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā.
   Tas attiecas uz personām, kuras ir legāli un ilgstoši apmetušās Latvijā ar atbilstošu atļauju.

Kas notiek, ja īpašumā nav deklarēta neviena persona?

Ja īpašumā nav deklarēta neviena persona taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00, tiek piemērota paaugstinātā nodokļa likme 1,5% no pilnas kadastrālās vērtības. Šī likme ir būtiski augstāka un var radīt ievērojamu finansiālo slogu.

Matemātisks piemērs: Ko nozīmē deklarēšana praktiski?

Kadastrālā vērtība: 80 000 EUR

1. Ja īpašumā ir deklarēta vismaz viena persona:
• Pirmajiem 57 000 EUR piemēro 0,2% likmi:
  57 000×0,002=114 EUR
• Pārējiem 80 000−57 000=23 000 piemēro 0,4% likmi:
  23 000×0,004=92 EUR
• Kopējais nodoklis:
  114+92=206 EUR
2. Ja īpašumā nav deklarēta neviena persona:
• Pilnai vērtībai piemēro 1,5% likmi:
  80 000×0,015=1 200 EUR
3. Ietaupījums, deklarējot vismaz vienu personu:
                  1 200−206=994 EUR

Kadastrālā vērtība: 50 000 EUR

1. Ja īpašumā ir deklarēta vismaz viena persona:

o   Pilnai vērtībai piemēro 0,2% likmi:
50 000×0,002=100 EUR

2. Ja īpašumā nav deklarēta neviena persona:

o   Pilnai vērtībai piemēro 1,5% likmi:
50 000×0,015=750 EUR

3. Ietaupījums, deklarējot vismaz vienu personu:
                   750−100=650 EUR

Kopsavilkums

Deklarēt dzīvesvietu savā īpašumā ir ne tikai formāls nosacījums, bet arī ievērojams veids, kā ietaupīt uz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem. Atcerieties, ka deklarētajai personai jāatbilst noteiktajiem kritērijiem, un šī deklarācija jānodrošina līdz taksācijas gada 1. janvārim plkst. 0.00. Izmantojot šo iespēju, jūs varat būtiski samazināt savus nodokļa izdevumus un labāk pārvaldīt savu īpašumu.

Kvalitatīvu pakalpojumu noslēpumi

Mūsdienu biznesa pasaulē klienti pieprasa ne tikai produktus vai pakalpojumus, bet arī izcilu pieredzi un vērtību par savu naudu. Kvalitatīvu pakalpojumu raksturo vairāki būtiski faktori, kas kopā veido uzticamu un efektīvu servisu. Šeit ir galvenie elementi, kas nodrošina augstas kvalitātes pakalpojumus un maksimālu vērtību klientiem.

1. Pieredze

Pieredze ir būtisks faktors kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanā. Uzņēmums ar ilggadēju pieredzi savā nozarē spēj labāk izprast klientu vajadzības, pielāgoties tirgus izmaiņām un risināt problēmas efektīvāk. Pieredze rada uzticību un pārliecību klientiem, ka viņi saņems augstas kvalitātes pakalpojumu.

2. Sistemātiska pieeja

Sistemātiska pieeja nodrošina konsekvenci un kvalitāti pakalpojumu sniegšanā. Izveidojot skaidras procedūras un standartus, uzņēmums var nodrošināt, ka visi darbinieki sniedz vienādi augstu pakalpojumu līmeni. Tas arī palīdz identificēt un novērst problēmas ātrāk, uzlabojot kopējo efektivitāti.

3. Mūsdienīgi instrumenti un automatizācijas prasmes

Tehnoloģijas strauji attīstās, un uzņēmumiem ir svarīgi sekot līdzi šīm izmaiņām. Mūsdienīgi instrumenti un automatizācijas prasmes var ievērojami uzlabot pakalpojumu sniegšanas efektivitāti un precizitāti. Automatizēti procesi samazina cilvēcisko kļūdu risku un ļauj darbiniekiem koncentrēties uz sarežģītākiem uzdevumiem.

4. Pārliecība par savām darbībām

Pārliecība par savām darbībām ir būtiska, lai radītu uzticību klientiem. Kad uzņēmuma darbinieki ir pārliecināti par savām prasmēm un zināšanām, viņi spēj sniegt labāku pakalpojumu un ātrāk risināt problēmas. Šāda pārliecība rada pozitīvu iespaidu uz klientiem un veicina ilgtermiņa sadarbību.

5. Ieguldījumi produktivitātes rīkos un izglītībā

Pastāvīgi ieguldījumi produktivitātes rīkos un darbinieku izglītībā ir būtiski, lai nodrošinātu konkurētspēju un augstu pakalpojumu kvalitāti. Jaunākie rīki un tehnoloģijas palīdz uzlabot darba efektivitāti, savukārt izglītība un apmācības nodrošina, ka darbinieki ir informēti par jaunākajām nozares tendencēm un labākajām praksēm.

6. Pašapkalpošanās vietnes, kas pieejamas 24/7

Pašapkalpošanās vietnes, kas pieejamas 24/7, nodrošina klientiem ērtu piekļuvi nepieciešamajai informācijai un pakalpojumiem jebkurā laikā. Tas ne tikai uzlabo klientu apmierinātību, bet arī samazina slodzi uzņēmuma darbiniekiem, ļaujot tiem koncentrēties uz sarežģītākiem uzdevumiem.

Kvalitatīvu pakalpojumu veido pieredze, sistemātiska pieeja, mūsdienīgi instrumenti un automatizācijas prasmes, pārliecība par savām darbībām, ieguldījumi produktivitātes rīkos un izglītībā, kā arī pašapkalpošanās vietnes, kas pieejamas 24/7. Apvienojot šos faktorus, uzņēmumi var nodrošināt uzticamu un efektīvu pakalpojumu, kas sniedz klientam maksimālu vērtību. Šāda pieeja ne tikai uzlabo klientu apmierinātību, bet arī veicina ilgtermiņa sadarbību un uzņēmuma izaugsmi.

Finanšu uzskaite - uzņēmējdarbības valoda

Grāmatvedības sistēmas izvēle savai organizācijai ir liels lēmums. Īpaši svarīgi tas kļūst, kad jūsu uzņēmums aug.

Manuālie procesi samazinās jūsu produktivitāti, un jums var rasties grūtības analizēt pieaugošo finanšu un darbības datu apjomu.

Papildus ietekmi rada pieaugošais administratīvais slogs - uzņēmuma vadīšana kļūst sarežģītāka un tirgi kļūst nestabilāki, arvien svarīgāk nekā jebkad agrāk ir atrast īsto partneri, kas rastu atbalstu uzņēmēju biznesa vajadzību un mērķu sasniegšanā.

Tāpēc vērts izprast atšķirību starp

mūsdienīgu finanšu uzskaiti un tradicionālu finanšu uzskaiti

Sadalīsim atšķirības starp “tradicionālo” grāmatvedību  un “mūsdienīgu” grāmatvedību.

Lielākā daļa uzņēmumu izmanto “tradicionālo” grāmatvedi, un parasti viņi to atrod, izmantojot kontaktus vai ātri meklējot tīmeklī “grāmatveži manā tuvumā”. Tradicionālie grāmatveži un ārpakalpojuma firmas ir piemērotas, lai uzturētu jūsu grāmatvedību kārtībā un iesniegtu (vai sagatavotu) nodokļus atskaites. Mērķis parasti ir nodrošināt atskaišu savlaicīgu iesniegšanu.

Parasti no ”tradicionālās” grāmatvedības jūs varat sagaidīt:

• savlaicīgi iesniegtas atskaites;
• dokumentu piegāde iegrāmatošanai - 1 reizi mēnesī;
• parasti jums tiks izrakstīts rēķins par transakciju skaitu; dažreiz šī cena tiek prognozēta kā “fiksētā maksa”, taču virsstundas parasti tiek pievienotas papildu pakalpojumiem, piemēram, laiks, kas pavadīts atbalsta sniegšanai un/vai sazināšanās ar nodokļu iestādēm jūsu vārdā;
• nosūtīt e-pastu par jautājumiem, kas jums varētu rasties, atbildes laiks parasti atšķiras un var būt saistīts ar to, cik daudz jūs maksājat par pakalpojumu, un šis atbalsta sniegšanai pavadītais laiks parasti tiks iekasēts kā virsstundas.

Ieteicams arī pārbaudīt, vai jūsu izvēlētajam "tradicionālajam" grāmatvedim ir pieredze jūsu uzņēmējdarbības veidā vai nozarē. Dažādās nozarēs ir atšķirīgi nosacījumi, kā klasificēt izdevumus, un uzskaita nodokļus. Šīs nozaru nianses var izvērsties milzīgās nokavējuma naudās, bloķētos kontos un atstāt ietekmi uz nākotnes darījumiem.

Tāpēc izraugoties “tradicionālo” grāmatvedi vai firmu, būtu vērtīgi savākt pierādījumus, ka viņi izprot jūsu biznesu un spēj sagatavot derīgus, regulārus pārskatus.

Regulārie pārskati faktiski ir tikai mazo uzņēmumu panākumu atslēga, jo tie parāda, kā jūsu uzņēmumam klājas iepriekšējā periodā. Lēmumu pieņemšana, pamatojoties uz iepriekšējo gadu, vēsturiskajām tendencēm vai iepriekšējām nodokļu atskaitēm, ir bīstama, jo tā neatspoguļo pašreizējo tirgu vai jūsu uzņēmuma realitāti un var rezultēties sliktos lēmumos. Slikta lēmumu pieņemšana, kā arī pārpratumi par pamata lietām, piemēram, pieejamā naudas plūsma un peļņa vai zaudējumi, ir potenciālie iemesli, kāpēc gandrīz puse mazo uzņēmumu pirmajos četros darbības gados cieš neveiksmi.

Kas ir "mūsdienīga” grāmatvedība?

Ja uzņēmējs apzinās, ka "tradicionālā" grāmatvedības pieeja neatbilst viņu biznesa vajadzībām, tad tiek meklētas iespējas savu grāmatvedību uzticēt “mūsdienīgam” pakalpojumu sniedzējam. Pieaugot e-komercijai, tiešsaistes maksājumiem, digitālajiem rēķiniem un strauji mainīgajiem globālajiem tirgiem, nepieciešami nepārtraukti operatīvie dati, lai spētu pieņemt labāko lēmumu. Daudzi uzņēmumi sāk saprast, ka viņiem ir jāzina, kā dažādi strauji mainīgie faktori ietekmēs viņu naudas plūsmu turpmākajās nedēļās un mēnešos.

“Mūsdienīga” grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji piedāvā pārskatāmu ikmēneša fiksēto cenu vai “plānus”, kas ir viss iekļauts, lai jūsu izdevumi būtu paredzami. Tie piedāvā arī mākoņdatošanas pakalpojumus, kas ļauj piekļūt uzņēmuma datiem gan uzņēmuma vadībai, gan uzņēmuma darbiniekiem, gan uzņēmuma klieniem jebkurā laikā, kad tie ir nepieciešami. Reāllaika dati palīdz pieņemt labākus biznesa lēmumus. Mūsdienīgi pakalpojuma sniedzēji piedāvā plašu klāstu mākoņpakalpojumu, kas, piemēram, ļauj augšupielādēt savus dokumentus tiešsaistē, kā arī automatizē dažādus personāla uzdevumus un lietvedību, izmantojot mobilo lietotni. Mūsdienīgi pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt labāku atbalstu, iekļaujot to kā daļu no jūsu ikmēneša maksas, nevis stundu papildus gada maksai. Šo atbalstu parasti piedāvā eksperti, kuriem ir dziļas zināšanas par jūsu uzņēmējdarbības veidu vai nozari, un, savienojumā ar jūsu uzņēmuma reāllaika datiem, var sniegt precīzu ieskatu.

Parasti no “mūsdienīgas” grāmatvedības jūs varat sagaidīt:

• regulāra komunikācija, dokumentu piegāde 24/7 elektroniskā veidā (iepriekš saskaņojot piegādes veidu);
• jūsu iesniedzamie dokumentiem jābūt sistematizētiem (saskaņotiem) pēc izstrādātas sistēmas, nodrošinot augstu precizitātes pakāpi un orientāciju uz jūsu uzņēmējdarbības veidu vai nozari;
• augšupielādēt dokumentus, izmantojot lietotni vai vietni (atkarībā no izstrādātās sistēmas), kā arī piekļūt koplietotam dokumentu portālam un finanšu pārskatiem;
• ikmēneša fiksēta visaptveroša cena (bez virsstundām vai slēptām maksām);
• atbilstoši apjomam papildus fiksēts ekspertu atbalsts, kas orientēts uz jūsu uzņēmējdarbības veidu vai nozari, pamatojoties uz jūsu faktiskajiem reāllaika biznesa datiem;
• atbalsts tajā pašā vai nākamajā darba dienā par jebkuru tēmu, kas attiecas uz jūsu uzņēmumu.

Mūsdienīga grāmatvedība ir orientēta uz atklāšanas procesu, lai  caur esošajiem procesiem atrastu pieeju, kā tos uzlabot - koncentrējoties uz klienta biznesa modeli un viņa procesiem, radot sistēmu. Parasti daudzdimensiālu, lai datus varētu analizēt plašā spektrā.

Mūsdienīgi grāmatvedības paklapojumu sniedzēji analizēs:

Kā uzņēmums izraksta rēķinu klientiem?

Kā uzņēmums saņem samaksu par tiem?

Kādi izdevumi viņiem ir un kā viņi tos apmaksā?

Kā plānots uzskaitīt izdevumus pa projektiem?

Šie jautājumi parasti tiek aktualizēti pirms līguma nosklēgšanas un no tā tieši atkarīga ir likme.

Parasti “mūsdienīga” grāmatvedība salīdzinājumā ar “tradicionālo” grāmatvedību mēdz būt ļoti efektīva - jo produktīva. Tā parasti pārņem, automatizējot procesus, arī daļu darba no pašiem uzņēmējiem, kas nozīmē viņu ietaupījumu uz sava laika rēķina, lai viņi tajā laikā varētu nopelnīt vairāk.

Galu galā nākotnes izvēli noteiks tas, vai grāmatveži saviem klientiem nodrošinās pakalpojumu pieredzi, kas nepieciešama mūsu laikmetam.

Šeit vēl  iezīmējas nozares problēma - neskatoties uz to, ka pēdējos 5 gados strauji samazinājies grāmatvedības pakalpojuma sniedzēju skaits, arī palikušajiem - ja vien tiem nav pieredzes finanšu un IT jomā, mūsdienīga grāmatvedības uzņēmuma vadīšana būs ar strauju mācīšanās līkni.

Un tad vērts padomāt, vai tas neizvēršās situācijā, kad piedāvā pakalpojumus, kurus viņiem, iespējams, nevajadzētu piedāvāt. Pieredzes trūkums var radīt sekas. Pieredze ir jāuztver kā labi ieeļļota iekārta, kurā ir noteikts process, kas tiek ievērots. Finišā ir klientu pieredze!

Cerībā, ka šis salīdzinājums jums būs noderīgs, lai izprastu atšķirības, un pie vajadzības izdarītu pareizo izvēli.

Kādu grāmatvedību jūs pašlaik lietojat?

Kādu finanšu uzskaiti jūs izvēlētos savam nākošajam projektam:

• uzņēmumiem, kas orientēti uz maksimālu izaugsmi
• uzņēmumiem, kas vēlas augt
• uzņēmumiem, kas tikko uzsākuši?

Vai bija kaut kas, kam jūs nepiekritāt?

Paziņojiet man, komentējot zemāk!

Lieliska iespēja pievienoties mūsu komandai

Vai Tevi aizrauj komunikācija ar klientiem un individualizētu risinājumu piedāvāšana finanšu jomā?  

Meklējam kolēģi, kas palīdzētu mums:

• Uzturēt sadarbību ar mūsu esošajiem klientiem un veidot kontaktus ar jaunajiem
• Konsultēt klientus par ikdienas biznesa situācijām
• Koordinēt klientu apkalpošanas procesus
• Izprast klientu biznesu, ikdienas transakcijas un pamatojošos dokumentus, lai nodrošinātu AML/KYC prasību izpildi

Šajā amatā Tev noderēs:

• Profesionalitāte un individuāla pieeja lietišķu darījumu attiecību veidošanā un uzturēšanā ar klientiem
• Zināšanas un izpratne par grāmatvedības procesu
• Proaktivitāte un augsta emocionālā inteliģence
• Spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus un pamatot savu viedokli
• Ļoti labas latviešu, krievu un angļu valodas zināšanas
• Pieredze darbā ar ofisa programmām
• Izpratne par sistēmu veidošanas iespējām

"Pievienojies mūsu komandai un ...

Tu gūsi pieredzi strādājot kopā ar dažādu nozaru profesionāļiem, kas rada labāku Latviju.”

Gaidām Tavu pieteikumu līdz 21.04.2023.

Vairāk informācijas atradīsi ŠEIT!

Gaidīsim jūs ciemos mūsu jaunajā ofisā - Vecrīgā!

Sveiciens šajā skaistajā aprīļa pirmajā darbadienā!

Are you looking to grow and develop your business beyond just survival mode?

10 years ago, a growth of 10% per year was enough to develop successfully, but today, with increasing business risks, a company must grow at least 30% per year to survive.

Today's rapidly changing business environment, companies may need to achieve higher levels of growth to survive and thrive.

Here are some reasons why:

1. Intense competition: The number of competitors in many industries has increased significantly, making it harder to stand out and capture market share.

2. Shifting consumer preferences: Consumer behavior and preferences are changing faster than ever, making it more difficult to retain customers and grow revenue.

3. Technological disruption: Advancements in technology are disrupting traditional business models, creating new challenges and opportunities that companies need to adapt to.

4. Globalization: Companies now face competition from businesses all around the world, which can put pressure on growth and profitability.

5. Economic uncertainty: Economic conditions can change quickly, creating additional risks for companies trying to grow and expand.

To succeed in this changing environment, companies may need to focus on innovation, agility, and operational excellence to achieve higher levels of growth. They may also need to take calculated risks and pursue strategic partnerships to create new opportunities and stay ahead of the competition. Additionally, companies may need to be prepared to pivot quickly and adapt to changing market conditions to ensure long-term success. Without high-speed drive, your company will struggle to keep up with the competition.

We understand the importance of purposeful growth planning for businesses. Let us help you spread your wings and reach new heights.

Support of financial accounting www.vertibas.lv

#SmallBusinessOwners #Latvia #BusinessAdvice #Entrepreneurship #BusinessConsulting #SmallBusinessDevelopment #BusinessSupport #BusinessCoaching #GrowthStrategy #BusinessPlanning #Innovation  #OperationalExcellence #StrategicPartnerships #PurposefulGrowthPlanning

Ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana

Likumdošana pēdējos gados būtiski ietekmējusi grāmatvedības ārpakalpojumu nozari. Mainoties noteikumiem, uzņēmumiem un grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem ir jāpielāgo sava prakse, lai tie saglabātu atbilstību. Pēdējos gados Latvijā ir notikušas vairākas izmaiņas grāmatvedības noteikumos, kas būtiski ietekmējušas grāmatvedības ārpakalpojumu nozari.

Šobrīd visaktuālākā ir ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana un atbilstības kontrole.

Latvijā grāmatvedības firmām ir jāsaņem Valsts ieņēmumu dienesta licence grāmatvedības pakalpojumu sniegšanai. Licencēšanas process ietver noteiktu kritēriju izpildi, piemēram, kvalificētu personālu, atbilstošu infrastruktūru un atbilstību noteikumiem. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības anulēt licenci, ja firma neievēro normatīvos aktus vai ja tiek konstatēti ētikas pārkāpumi.

Grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina, ka viņiem ir nepieciešamās tehnoloģijas un zināšanas, lai sagatavotu iekšējās kontroles sistēmu, dokumentāciju un sa;nemtu licencin noteiktajā termiņā.

Uzņēmumi ir arī ieguldījuši līdzekļus tehnoloģijās un automatizācijas rīkos, lai nodrošinātu atbilstību jaunajiem noteikumiem. Piemēram, daudzi uzņēmumi ir ieviesuši jaunus rīkus, lai racionalizētu savus  procesus un uzlabotu precizitāti.

Visbeidzot, mainīgā normatīvā vide, kas saistīta ar grāmatvedību, būtiski ietekmē grāmatvedības ārpakalpojumu nozari Latvijā. Mainoties noteikumiem un kļūstot stingrākiem, uzņēmumiem un grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem ir jāpielāgo sava prakse, lai tie saglabātu atbilstību. Investējot tehnoloģijās un specializētos grāmatvedības pakalpojumos, komersanti Latvijā var nodrošināt atbilstību jaunajiem noteikumiem un uzlabot finanšu vadības procesus.