Vai klasiskās darba attiecības tiešām izzūd? Otrā daļa: skats no otras puses
Iepriekšējā ierakstā apskatījām, kas notiek, kad freelance modelis kļūst par maskētu darba līgumu — kā cilvēks strādā kā darbinieks, riskē kā uzņēmējs un saņem kā neviens no abiem. Tur fokuss bija uz pakalpojuma sniedzēja pusi.
Šoreiz paskatīsimies no otras puses.
No tās, kura grib veidot godīgu sadarbības modeli. No uzņēmēja un grāmatveža puses, kuri redz problēmu, bet nezina, kā to atrisināt sistēmiski.
Problēma, par kuru runā mazāk
Maskētas darba attiecības rada risku ne tikai darbiniekam.
Tās rada risku arī tam uzņēmumam, kurš tās izmanto — apzināti vai neapzināti.
Valsts darba inspekcija un Valsts ieņēmumu dienests pēdējos gados arvien biežāk veic pārbaudes, kuru rezultāts ir līguma pārkvalifikācija. Tas nozīmē — pakalpojuma līgums tiek atzīts par darba līgumu ar atpakaļejošu spēku.
Sekas uzņēmumam:
- nesamaksāto darba devēja sociālo iemaksu piedziņa līdz trim gadiem atpakaļ;
- iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpības segšana;
- administratīvie sodi;
- atvaļinājuma kompensāciju aprēķins;
- potenciāla civilprasība no bijušā "pakalpojuma sniedzēja".
Reāls aprēķins — uzņēmumam ar 10 šādiem "pakalpojuma sniedzējiem", kuri faktiski strādā kā darbinieki, pārkvalifikācijas izmaksas var sasniegt no 50 līdz 150 tūkstošiem eiro. Atkarībā no atalgojuma līmeņa un sadarbības ilguma.
Tas vairs nav grāmatvedības jautājums. Tas ir biznesa nepārtrauktības jautājums.
Kāpēc problēma ir grūti pamanāma no iekšpuses
Daudzi uzņēmēji godīgi domā, ka viņiem šī problēma neattiecas.
Iemesli ir saprotami.
Pirmais iemesls — nodomu kļūda. Uzņēmējs zina, ka nav domājis par darba attiecību apiešanu. Viņš domāja par elastību, par mazākām izmaksām, par ātrāku komandas pielāgošanu. Bet Darba likuma 40. pants nav par nodomu. Tas ir par faktisko attiecību būtību.
Otrais iemesls — formas ilūzija. Ja līgums saucas "pakalpojuma līgums", uzņēmējs pieņem, ka tā arī ir. Bet VDI un VID skatās nevis uz nosaukumu, bet uz to, kā attiecības darbojas praksē. Septiņas no desmit darba attiecību pazīmēm faktiskajā sadarbībā = darba līgums, neatkarīgi no tā, kas rakstīts uz papīra.
Trešais iemesls — nozares prakse kā etalons. "Visi tā dara" ir bīstamākais arguments uzņēmējdarbībā. Tas, ka konkurenti izmanto pakalpojuma līgumus, neaizsargā tevi no pārbaudes. Tas tikai nozīmē, ka pārbaude, visticamāk, notiks visā nozarē.
Kā atpazīt situāciju savā uzņēmumā
Šeit ir septiņi jautājumi, kurus uzņēmējam vai grāmatvedim ir vērts uzdot par katru pakalpojuma līgumu, kas pastāv vairāk nekā trīs mēnešus.
- Vai šis cilvēks strādā tikai vai galvenokārt mūsu uzņēmumam?
- Vai mēs nosakām, kad viņš strādā un cik ilgi?
- Vai mēs dodam ikdienas norādījumus par to, kā darbu veikt?
- Vai viņš izmanto mūsu aprīkojumu, telpas, programmatūru?
- Vai cenu noteicām mēs, nevis viņš?
- Vai līgumā ir sodi par disciplīnas pārkāpumiem?
- Vai viņš ir iekļauts mūsu komandas iekšējās sanāksmēs un sarakstēs kā kolēģis?
Trīs vai vairāk "jā" — situācija ir pelēkajā zonā.
Pieci vai vairāk "jā" — sadarbība pēc būtības ir darba attiecības, neatkarīgi no līguma nosaukuma.
Tas nav juridisks padoms. Tas ir Darba likuma 40. panta praktiskais tests, ko VDI faktiski piemēro pārbaudēs.
Trīs reāli scenāriji un kā tie izskatās ciparos
Lai būtu konkrēti, šeit ir trīs tipiskas situācijas, kurās uzņēmumi nokļūst, parasti to pat neapzinoties.
Scenārijs A — pakāpeniska novirze
Sākumā cilvēks tiešām bija ārējais speciālists ar pieciem klientiem. Pēc gada viņš strādā tikai jūsu uzņēmumam. Pēc diviem gadiem — pilnu slodzi, ar darba laiku, ar tiešo vadītāju, ar nedēļas sanāksmēm.
Līgums nav mainīts. Sadarbības būtība — pilnībā mainīta.
Tas ir visbiežākais scenārijs. Un tas ir tas, kas pārbaudē izdara vissliktāk, jo VID redz cilvēka pilno ienākumu vēsturi un saprot, ka pēdējos 18 mēnešos jūsu uzņēmums ir vienīgais maksātājs.
Scenārijs B — nozares prakse
Konkrētās nozarēs (IT pakalpojumi, mārketings, transports, autoserviss) ir izveidojusies prakse darbiniekus pieņemt kā pakalpojuma sniedzējus. Tas tiek pasniegts kā normāla industrijas norma.
Problēma — tas nav nekāds drošs vairogs. Tas ir tikai tas, ka nozarē neviens vēl nav nopietni pārbaudīts. Kad pirmā pārbaude notiek, tā parasti notiek visā nozarē vienlaikus, un visi cieš kopā.
Scenārijs C — Apzināta optimizācija
Uzņēmējs zina, ko dara. Viņš nav pārpratis likumu — viņš to apzināti apiet, jo aprēķins uz papīra izskatās pārliecinošs. Apskatīsim, kāpēc šis aprēķins ir nepilnīgs.
Kas tiek optimizēts
Pakalpojuma līgums noņem divus izmaksu slāņus vienlaicīgi. Pirmais ir darba devēja sociālās iemaksas — 23,59% virs algas, kas tiešām ir reāls slogs, īpaši uzņēmumiem ar šauru maržu. Otrais, par ko reti runā skaļi, ir minimālās algas slieksnis. Darba līgumā tas ir fiksēts atskaites punkts, kas nosaka iemaksu bāzi un nav apspriežams. Pakalpojuma līgumā šī bāze pazūd — atlīdzību var noformēt kā fiksētu samaksu par "rezultātu", un faktiskā stundas likme var atrasties krietni zem minimuma. Otrai pusei, ja tā nepārzina grāmatvedību, tas nav acīmredzams.
Īstermiņa aprēķins
Ietaupījums ir reāls un mērāms — katra alga, kas izmaksāta caur pakalpojuma līgumu, atstāj uzņēmumā summu, ko parastā darba attiecībā vajadzētu pārskaitīt valstij. Reizinot ar komandas izmēru un mēnešiem, gadā veidojas piecciparu skaitlis, kas tieši ietekmē peļņu un naudas plūsmu. No šī skatpunkta lēmums šķiet racionāls.
Kāpēc aprēķins ir nepilnīgs
Trūkst riska komponentes. Ja VID pārkvalificē attiecības par darba tiesiskām, sekas iestājas vienlaicīgi vairākos slāņos.
Iemaksas tiek piedzītas ar atpakaļejošu spēku par visu periodu — un periods nav mēneši, bet gadi. Pieskaitīti soda procenti un nokavējuma nauda. Iespējama administratīvā atbildība, atsevišķos gadījumos — krimināltiesiskā. Un — ko vairums neiekalkulē — pārkvalifikācija atver durvis bijušo "pakalpojuma sniedzēju" prasībām par neizmaksāto atvaļinājuma naudu, virsstundām un atlaišanas pabalstiem. Katrs no viņiem var iesniegt prasību darba tiesā ar VID lēmumu kā pierādījumu rokā.
Tas, ko uzņēmējs ietaupīja gada laikā, pārvēršas summā, kas var aizvērt biznesu. Reizinātājs nav aprēķināms iepriekš, jo tas ir atkarīgs no tā, cik tālu atpakaļ pārbauda VID, cik darbinieku iesniedz prasības un cik ilgi tiesvedība turpinās — bet vienmēr tas ir vairākkārtīgs zaudējums pret ietaupījumu.
Kāpēc tas ir slikts lēmums arī biznesa loģikā
Pat ja pārbaude nenotiek, struktūra ir nestabila. Tā ir atkarīga no tā, ka neviens darbinieks nesūdzas, neviens konkurents nepaziņo un VID neuzsāk nozares pārbaudi. Trīs ārēji faktori, kurus uzņēmējs nekontrolē. Bizness, kura peļņa balstās uz to, ka kāds nepamana, nav bizness — tas ir atlikts zaudējums.
Vēl viens elements, ko uzņēmēji parasti nepamana: šī shēma rada slēptu saistību bilanci, kas neparādās grāmatvedībā. Ja uzņēmumu vēlas pārdot, ja meklē investoru, ja vajadzīgs bankas finansējums — due diligence process to atklāj uzreiz. Darījums vai nu nenotiek, vai cena tiek samazināta tieši par paredzamo riska summu. Uzņēmuma vērtība tiek samazināta klusi, gadiem, līdz brīdim, kad to vajag realizēt.
Stratēģiskā problēma
Patiesais jautājums nav "kā optimizēt darbaspēka izmaksas", bet "kāpēc biznesa modelis nepanes pilnas darbaspēka izmaksas". Ja atbilde ir, ka cenu noteikšana ir pārāk zema, problēma ir tirgus pozicionēšanā. Ja atbilde ir, ka produktivitāte ir nepietiekama, problēma ir operatīvajā efektivitātē. Pakalpojuma līgums abos gadījumos ir simptoma maskēšana, nevis problēmas risinājums — un katrs mēnesis, kas pavadīts šajā shēmā, ir mēnesis, kurā netiek strādāts pie reālā uzdevuma.
Kāda ir grāmatveža loma šajā situācijā
Šeit ir punkts, kuru gribu iezīmēt skaidri un, iespējams, ne pārāk patīkami.
Grāmatvedis nav pasīvs ciparu reģistrētājs. Grāmatvedis ir pirmais cilvēks, kurš redz, kad uzņēmums veido sistēmisku risku.
Ja jūsu grāmatvedis katru mēnesi redz, ka pakalpojuma līguma izmaksas vienam cilvēkam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijušas 100% no viņa ienākumiem — un nesaka neko — tā nav neitralitāte.
Tā ir nolaidība pret klienta interesēm.
Profesionāla grāmatveža uzdevums ir laicīgi parādīt risku, ne tikai reģistrēt sekas. Tas nozīmē:
- ikgadēju pakalpojuma līgumu auditu;
- konkrētu sarunu ar uzņēmēju par pelēkās zonas situācijām;
- dokumentāciju par to, ka risks ir apzināts un komunicēts;
- praktiskus risinājumus — kā strukturēt sadarbību tā, lai tā būtu īsta vai pārveidota par darba līgumu.
Ja jūsu grāmatvedis to nedara, tas ir signāls par grāmatveža kvalitāti.
Kā izskatās veselīga uzņēmuma struktūra
Veselīgs modelis nav "nav neviena pakalpojuma līguma". Pakalpojuma līgumi ir leģitīms biznesa rīks — ja tos izmanto pareizi.
Veselīgs modelis ir skaidra struktūra ar trim slāņiem.
Pirmais slānis — kodola komanda darba attiecībās. Cilvēki, kas veido uzņēmuma būtību, strādā uz darba līgumiem ar visām sociālajām garantijām. Tas ir uzņēmuma stabilitātes pamats.
Otrais slānis — ārējie speciālisti pakalpojumu līgumos. Konkrētiem projektiem, ar konkrētiem rezultātiem, ar saviem klientiem ārpus jūsu uzņēmuma. Reāli pakalpojuma sniedzēji, kas izmanto savu aprīkojumu, nosaka savas cenas un strādā paralēli citiem klientiem.
Trešais slānis — pagaidu vai sezonāli darbinieki. Uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi vai uzņēmuma līgumi par konkrētiem darbiem. Skaidra struktūra, skaidri termiņi.
Atšķirība starp šiem slāņiem nav vārdos. Tā ir reālajā sadarbības būtībā.
Ja kāds, kuru jūs uzskatāt par "ārējo speciālistu", patiesībā strādā kā pirmā slāņa cilvēks — tā ir maskēta darba attiecība, neatkarīgi no līguma nosaukuma.
Pirms aizverat šo tekstu
Trīs jautājumi konkrētai pārdomai.
Cik daudzi cilvēki jūsu uzņēmumā strādā uz pakalpojuma līgumiem ilgāk par 12 mēnešiem? No tiem — cik daudziem jūsu uzņēmums ir vienīgais vai galvenais ienākumu avots?
Kad pēdējo reizi jūsu grāmatvedis vai jurists ir pārskatījis pakalpojuma līgumus pēc Darba likuma 40. panta kritērijiem? Ja atbilde ir "nekad" — tas pats par sevi ir riska indikators.
Ja VDI rīt veiktu pārbaudi jūsu uzņēmumā, kāds, jūsuprāt, būtu rezultāts? Šo jautājumu nedrīkst atbildēt ar "tas neattiecas uz mums" — pārbaudes notiek tieši tad, kad neviens to negaida.
Noslēgumā
Maskētas darba attiecības ir problēma, kas sākas no vienas puses, bet sasniedz visus.
Pakalpojuma sniedzējs zaudē sociālās garantijas un finanšu drošību.
Uzņēmējs uzkrāj sistēmisku juridisko risku, kas ar laiku tikai pieaug.
Grāmatvedis, kurš to nepamana laikus, zaudē profesionālo uzticību, kad pārbaude beidzot notiek.
Vienīgais ieguvējs ilgtermiņā ir VID — kad pārbaude beidzot notiek.
Veselīgs sadarbības modelis nav tas, kurš ir lētākais šobrīd. Tas ir tas, kurš pēc trim gadiem joprojām iztur pārbaudi.